LIELĀS PIEKTDIENAS KONCERTS

LIELĀS PIEKTDIENAS KONCERTS

Lielajā Piektdienā visa pasaule atzīmē Kristus ciešanu un augšāmcelšanās notikumu, kas reizē kļuva par lielāko žēlastības apsolījumu un mīlestības apliecinājumu visiem ticīgajiem.

Valsts Akadēmiskais koris ‘‘Latvija’’ aicina uz Lielās Piektdienas koncertu 15. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur kopā ar kamerorķestri ‘‘Sinfonietta Rīga’’ un korejiešu soprānu Jerē Sū (Yeree Suh) diriģenta Māra Sirmā vadībā tiks atskaņoti divi izcili sakrālās mūzikas lieldarbi, kas veltīti Kristus ciešanu laika noslēpumam – Fransisa Pulenka (Francis Poulenc) ‘‘Stabat Mater’’ un Ērika Ešenvalda  oratorija ‘‘Passion and Ressurection’’ (‘‘Kristus ciešanas un augšāmcelšanās’’).

Franču komponists Fransiss Pulenks ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sakrālās mūzikas autoriem. Pēc sava tuva drauga, mūzikas kritiķa un komponista Pjēra Fero nāves 1936. gadā Pulenka dzīvē notika pagrieziens – viņš devās svētceļojumā, kur no jauna atklāja sevī kristietību. Reliģiskā pārliecība skaņradi būtiski ietekmēja, savu 20. gadu pievilcīgi vieglo, ironiski neoklasicistisko stilu pārvēršot par garīgu pārdomu vēstījumu.

‘‘Stabat Mater’’ ir viens no Pulenka brieduma perioda darbiem, kuru komponists veltīja sava drauga, mākslinieka Kristiana Berārda piemiņai. Tā centrā ir ciešanu stāsts par Bībeles epizodi, kurā Svētā Jaunava Marija izdzīvo sava dēla Jēzus Kristus nāvi pie krusta. Kontrastaino opusu caurvij gan svinīga nopietnība, dramatisms, gan nepārspējams melodiju skaistums un jūtu siltums.

Ēriks Ešenvalds ir viens no mūslaiku kormūzikas korifejiem, kura skaņdarbus kori dzied visā pasaulē.  ‘‘Passion and Ressurection’’ ir Ešenvalda agrīnās daiļrades opuss, kuru pirmatskaņoja Valsts Akadēmiskais koris ‘‘Latvija’’ Māra Sirmā vadībā 8. Garīgās mūzikas festivālā 2005. gadā. Emocionāli ietilpīgās un saviļņojošās kompozīcijas pamatā ir Kristus ciešanu un augšāmcelšanās stāsta skatījums caur Marijas Magdalēnas personību.

Soprāna solo abos skaņdarbos atskaņos visā Eiropā pieprasītā senās un 20., 21, gadsimta mūzikas dziedātāja Jerē Sū. Kopš debijas Monteverdi operā ‘‘Orfejs’’ Renē Jakobsa vadībā Insbrukas festivālā 2003. gadā viņa dziedājusi tādu izcilu diriģentu vadībā kā Pāvo Jervi, Korneliuss Meisters, Suzanna Melki, Ingo Mecmahers, Pēters Etvošs, Daniels Gati, Janniks Nezē-Segēns. Koncertējusi kopā ar Ensemble Intercontemporain, Berlīnes filharmoniķu Scharoun Ensemble, Amsterdamas Concertgebouw orķestri, Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Berlīnes Vācu simfonisko orķestri, uzstājusies Zalcburgas festivālā, Elbas filharmonijā, Lucernas KKL, u. c. 2019. gadā prestižajā starpžanru festivālā Rūras triennālē Jerē Sū piedalījās iestudējumā Evolution, kura pamatā bija Ģērģa Ligeti Rekviēms. Uzvedumā dziedāja arī Valsts Akadēmiskais koris  ‘‘Latvija’’, scenogrāfiju veidoja Monika Pormale.

 

Koncertu atbalsta Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Bezmaksas ielūgumi uz Lielās Piektdienas koncertu saņemami Rīgas Sv. Pētera baznīcas kasē no 5. aprīļa.