Sācies 25. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls
Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA, kam šogad aprit 80 gadi, un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais aicina klausītājus uz vienu no vasaras centrālajiem akadēmiskās mūzikas notikumiem Latvijā – Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu, kas šovasar izskanēs 25 gadu jubilejas zīmē. Festivālā gaidāmi koncerti ar vairāku viesdiriģentu piedalīšanos, skaistāko Rietumeiropas kormūzikas klasiku, pasaules un Latvijas pirmatskaņojumiem. Pirmo reizi Latvijā skanēs Ģērģa Ligeti (György Ligeti) Requiem, kuru koris LATVIJA jau atskaņojis gan Elbas filharmonijā, gan prestižajā starpžanru festivālā Rūras triennālē. 25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncerti izskanēs Rīgā no 13. augusta līdz 8. septembrim.
Festivāls tiks atklāts 13. augustā Rīgas Domā ar angļu garīgās mūzikas programmu Valsts Akadēmiskā kora LATVIJA un ērģelnieka Aivara Kalēja izpildījumā, kur pie diriģenta pults stāsies viens no šī brīža ievērojamākajiem angļu kordiriģentiem Džeremijs Bekhauss (Jeremy Backhouse). Ar savu kamerkori Vasari viņš regulāri koncertē izcilākajās Anglijas koncertzālēs un festivālos, kā arī ieguvis izdevumu Gramophone un MusicWeb apbalvojumus. Diriģents cieši sadarbojies ar prestižo ierakstu izdevniecību EMI Records un vadošajiem britu koriem, kā BBC Singers, Philharmonia un citiem.
Koncertprogramma veidota kā ceļš no tumsas uz gaismu un harmoniju, izceļot britu mūzikas klasiķus un mūsdienu komponistus. Dzirdēsim skaņdarbus no sapņainā angļu liriķa Edvarda Elgāra (Edward Elgar), sakrālās mūzikas skaņraža un kora labskaņas meistara Herberta Hauelza (Herbert Howells), nacionālajiem simfoniķiem Ralfa Vona Viljama (Ralph Vaughan Williams) un Viljama Voltona (William Walton), kuru kormūzikai emīt vijīga izteiksmība un šarms. Skanēs arī mūslaiku kormūzikas korifeja Džeimsa Makmilana (James MacMillan) opuss Miserere – izvērstā un aizkustinošā lūgšana pēc apžēlošanās, kā arī citi britu komponistu skaņdarbi.
Neiztrūkstoša festivāla tradīcija ir pirmatskaņojumu koncerts, kas notiks 18. augustā Rīgas Domā diriģenta Māra Sirmā vadībā. Jaundarbi gaidāmi no daudzsološiem skaņražiem, kuri vēl atrodas sava radošā ceļa sākumā, un jau atzītajiem Latvijas komponistiem Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska.
Daudzpusīgais mūziķis Jēkabs Bernāts pašlaik studē kordiriģēšanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un savu talantu apliecinājis arī kompozīcijā un dziedāšanā. Viņa skaņdarba Creation of the World: Ovid’s Four Winds pamatā ir grieķu mīts par pasaules un cilvēka radīšanu, iedalot četrus vējus katrā debespusē.
Lauma Kazaka kompozīciju studējusi pie Selgas Mences un Ērika Ešenvalda, un pašlaik viņa turpina studijas JVLMA doktorantūrā. Viņa regulāri uzstājas dažādos dzejas un mūzikas projektos, kā arī ir līdzveidotāja Solfeg.io – starptautiski atzītai mūzikas mācību lietotnei bērniem un jauniešiem. Laumas jaundarbs Unde bella ar Bībeles tekstiem šodienas acīm reflektē par kara tematiku, uzdodot jautājumus, kā rast iekšējo spēku, lai ticību labajam pārvērstu reālā rīcībā.
Raivis Misjuns maģistra grādu kompozīcijā ieguvis Amsterdamas konservatorijā, bet kontrabasa spēli studējis Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un Parīzes Konservatorijā. Kopš 2017. gada vairākas sezonas viņš bija Džona Eliota Gārdinera (John Eliot Gardiner) vadītā orķestra Orchestre Révolutionnaire et Romantique dalībnieks, bet pašlaik regulāri koncertē baroka ansambļa Concerto Köln sastāvā.
Raivja jaundarbs La Noche Oscura ar Svētā Jāņa no Krusta noslēpumaino dzeju vēsta par ceļu no tumsības uz sevis apzināšanos, svētceļniekam pietuvojoties tuvāk Dievam un cauri dūmakai saskatot zvaigznes.
Koncertā pirmo reizi Latvijā skanēs Jēkaba Jančevska skaņdarbs korim un instrumentālajam ansamblim Sleep, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2019. gadā Cīrihes Tonhallē, kā arī jaundarbs vīru korim Tā ir mana dvēsele.
Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Riharda Dubras Tēvreize, kura tika komponēta par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgadei.
27. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā un 28. augustā Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīcā Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA un Nīderlandē dzīvojošā latviešu diriģente, 2021. gada Ērika Eriksona starptautiskā kordiriģentu konkursa uzvarētāja Krista Audere izpildīs kora polifonijas lielmeistaru Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach) , Johannesa Brāmsa (Johannes Brahms) un Fēliksa Mendelszona (Felix Mendelssohn) sakrālās motetes, mijoties ar Agra Engelmaņa un Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen) skaņdarbiem solo instrumentiem.
Baha motetes lielākoties rakstītas kā piemiņa tiem, kas devušies aizsaulē, taču to cēlsvinīgums un cildenais mierinājums rosina domāt par nāvi kā par dievišķu atpestīšanu no ciešanām. Dzirdēsim apjomā izvērstāko no Johana Sebastiāna Baha motetēm, Jesu meine Freude, kuru caurvij ilgu pilna tiekšanās pēc Jēzus, kā arī Komm, Jesu, komm – tās maigais raksturs mums sniedz vēstījumu par garīgu patvērumu. Toties motete Singet dem Herrn ein neues Lied uzlādē ar dejisko prieku un asprātīgo dubultkoru saspēli – ne velti šo Baha moteti dievināja Mocarts.
Johannesa Brāmsa motete Warum ist das Licht gegeben ar rimtu nepielūdzamību un jūtu siltumu uzdod liktenīgos jautājumus par dzīvi un ciešanām, bet Fēliksa Mendelszona motete Herr, nun lässest du deinen Diener in Frieden fahren ceļ cilvēka garu pretim mūžībai.
Rīgas Doma Kora skolas absolvente Krista Audere ir Nīderlandes VU Universitātes kamerkora un kamerkora Venus diriģente, kā arī regulāri strādā kā viesdiriģente ar Nīderlandes kamerkori, Nīderlandes Radio kori un Cappella Amsterdam. 2022./2023. gada sezonā viņai paredzēta sadarbība ar vadošajiem Eiropas koriem, kā RIAS kamerkori, Zviedrijas Radio kori, MDR Leipcigas Radio kori, Bavārijas Radio kori, Helsinku kamerkori, Dānijas Nacionālo vokālo ansambli, Francijas Radio kori un BBC Singers.
31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, soprānu Jerī Sū (Yeree Suh) un mecosoprānu Virpi Raisanenu (Virpi Räisänen) diriģenta Andra Pogas vadībā gaidāma izcila 20. gadsimta mūzikas programma ar modernisma ģēnija Ģērģa Ligeti Rekviēmu, reliģiozā mistiķa Olivjē Mesiāna simfonisko meditāciju Les Offrandes oubliées un Aleksandra Cemlinska 23. psalmu.
Ģērģa Ligeti Requiem ir apokaliptisks un satriecošs opuss, kurā līdz galējai robežai komponists izvērsis mikropolifonijas rakstības tehniku. Viņš to dēvējis par sasaldētu ekspresionismu, idejiski salīdzinot ar kristālu veidošanos šķīdumā. Ligeti šo opusu veltījis visiem tiem, kas gājuši bojā 20. gadsimta totalitārajos režīmos. Komponista skaņu raksts dodas no tumšām žēlabām, globāla raudu okeāna pie atdzesētām bailēm, sasalušām asarām un mūžības gaismas. Rekviēma iespaidīgo mūziku savā filmā 2001: Kosmosa odiseja izmantoja režisors Stenlijs Kubriks (Stanley Kubrick). Solistu partijas atskaņos izcilās senās mūzikas, 20. un 21. gadsimta mūzikas izpildītājas Jerī Su un Virpi Raisanena, kuras kopā ar Valsts Akadēmisko kori LATVIJA piedalījās šī skaņdarba atskaņojumā iestudējumā Evolution Rūras triennālē 2019. gadā.
Olivjē Mesiāna unikālā skaņu pasaule apcer debesu dzīvi un pievēršas dabas skaņām. Simfoniskā meditācija Aizmirstie upurējumi (Les Offrandes oubliées) ir viņa jaunības dienu darbs, kurā Mesiāns attēlojis sakrālos simbolus – Krustu, Svēto vakarēdienu un Grēku. Aleksandra Cemlinska mūzika atrodas 20. gadsimta krustcelēs starp vēlīno romantismu un Jauno Vīnes skolu. Viņš bija Arnolda Šēnberga (Arnold Schönberg) skolotājs, kā arī atstājis iespaidu uz Albana Berga (Alban Berg) mūziku. Cemlinska 23. psalms glezno pastorālu un optimistisku ainu, paužot ticību visam labajam, ko Dievs mums apsolījis nākotnei.
25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts notiks 8. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur ukraiņu garīgo mūziku izpildīs Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA ukraiņu diriģenta Oleksandra Vaceka (Олександр Вацек) vadībā.
Biļetes uz festivāla koncertiem pieejamas tirdzniecībā visās Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv
www.sgmf.lv
