Par kori

Valsts Akadēmiskais koris Latvija – viena no staltākajām Latvijas kultūras bākām, kuras muzikālos starus ar silto, instrumentāli niansēto, perfekto vokālo meistarību un īpašo Latvijas koru skaņu pasaule uzlūko par brīnumu – ne velti Baltijas lielāko profesionālo kori regulāri savās koncertprogrammās vēlas redzēt pasaules izcilākie diriģenti un orķestri. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais, direktors – Māris Ošlejs. 2017. gadā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” nosvinēja savu 75. darbības sezonu.

 

Kolektīva 50 dziedātāju muzikālā inteliģence un vokālā meistarība to padara par universālu vienību, kas spēj gan gleznot smalkas a capella gleznas, gan radīt grandioza vēriena balsu simfoniju kopā ar trīskāršu orķestra sastāvu. Koris sadarbojies ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, kā arī ar Somijas, Singapūras, Izraēlas, Vācijas, ASV, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem. Koris uzstājies tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebow, Hamburgas Laeiszhalle, Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Minhenes Gasteig, Maskavas Pētera Čaikovska koncertzāle, Sanktpēterburgas filharmonijā, Linkolna centrā Ņujorkā un citās. Koris uzstājies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Mariss Jansons, Zubins Meta, NēmeJervi, PāvoJervi, Vladimirs Aškenazi, Valērijs Gergijevs, Saimona Janga, Stīvens Leitons, Andris Nelsons, Vladimirs Fedosejevs un citiem. Piedalījies arī WarnerBrothersHarmoniaMundi, Wergo, Ondine ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī neskaitāmos latviešu, vācu u.c. ārvalstu izdevniecību mūzikas ierakstos. Koris ir septiņkārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Par kolektīva augstāko sasniegumu jāatzīmē sadarbības koncerti ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri un diriģentu Marisu Jansonu pasaules turnejas ietvaros, atzīmējot orķestra 125 jubilejas gadu.

Īpaši izauklēts ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija 1998. gadā aizsāktais ikgadējais Garīgās mūzikas festivāls, kur īpašo viesu vidū bijuši tādi pasaulslaveni komponisti kā ArvoPerts, Gija Kančeli, Džons Taveners, Sofija Gubaiduļina, Valentīns Silvestrovs, Džons Raters, KšištofsPendereckis un citi.

Starptautiski pieprasīta, stabila firmas zīme un akadēmiska vērtība, kas atvērta arī novatoriskiem projektiem, sākot no sadarbībām ar SigurRósDžo Zavinuladžeza kompozīciju atskaņojumiem, uzstāšanos ar Kristiana Jervi elektroakustisko grupu Absolute Ensemble, datorspēļu un filmu mūzikas ierakstiem līdz operu koncertuzvedumiem un vokāli instrumentālu lielformu atskaņojumiem.

Mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais 

Diriģents Māris Sirmais bakalaura grādu diriģēšanā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ludmilas Pismennajas diriģēšanas klasē, savukārt maģistra grādu – Imanta Kokara diriģēšanas klasē. Studijas turpinājis orķestra diriģēšanā Grācas Mūzikas un mākslas augstskolā Austrijā pie profesora Martina Zīgharta.

1990. gadā Māris Sirmais nodibināja un līdz 2012. gadam vadīja jauniešu kori Kamēr…, ar kuru kopā saņemts vairāk nekā simt starptautisku apbalvojumu, no tiem svarīgākie ir 2004. gadā iegūtā uzvara Eiropas Grand Prix konkursā Gorīcijā, Itālijā, 2006. gadā izcīnītas trīs čempionu godalgas un zelta medaļas Pasaule koru olimpiādē Ķīnā. Kopš 1988. gada Kamēr… ir Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karu jeb koru konkursa laureāts. No 1997. gada Māris Sirmais ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija, kā arī Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Viņa vadībā koris iestudējis ievērojamus vokāli instrumentālos skaņdarbus, kā Leonarda Bernsteina Mesa, Artūra Onegera Žanna d’Arka uz sārta un Nāves dejas, Luisa Bakalova Tango mesa, Bendžamina Britena Kara rekviēms, Leoša Janāčeka Glagoliskā mesa, Gijas Kančeli Stix un Don’t Grieve, Igora Stravinska Les Noces un Ķēniņš Edips, Džona Tavenera opusu Grēkā krišana un augšāmcelšanās, Tan Dun Millenium simfoniju, Džona Adamsa Harmonium un daudzus citus.

Māris Sirmais ir sadarbojiesar tādiem pasaulslaveniem diriģentiem kā Vladimiru Aškenazi, Marisu Jansonu, Vladimiru Fedosejevu, Tenu Kaljusti, Krisu Rusmanu, Matiasu Jungu, Nēmi Jervi, Eriku Klasu, Andri Nelsonu. Regulāri uzstājas kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, kamerorķestri Kremerata Baltica, Maskavas kamerorķestri Musica Viva, Ūmeo simfonisko orķestri, stīgu orķestri Helsinki Strings. Sadarbojies ar pasaulē atzītiem solistiem – Maksimu Risanovu, Kristīni Blaumani, Egilu Siliņu, Aleksandru Antoņenko, Jūliusu Bergeru, Gidonu Krēmeru, Nikolā Altštatu, Inesi Galanti un citiem.

2008. gadā projekta Pasaules Saules dziesmas ietvaros Māris Sirmais sadarbojies ar 17 pasaulē atzītiem komponistiem – Raimondu Paulu, Svenu Dāvidu Sandstrēmu, Poļinu Mediļjanovu, Bjērnu Andoru Dragi, Stīvenu Līku, Tjerī Pekū, Džonu Taveneru, Henriku Hofmeiru, Urmā Sisasku, Leonīdu Desjatņikovu, Džonu Luteru Adamsu, Vitautu Miškini, Ko Matsušitu, Dobrinku Tabakovu, Alberto Grausu, Giju Kančeli un Pēteri Vasku, atskaņojot viņu jaundarbus, kā arī veidojis sadarbību ar Arvo Pērtu, Rodionu Ščedrinu, Valentīnu Silvestrovu, Kšištofu Penderecki, Gabriēlu Džeksonu un citiem.

Māris Sirmais vairākkārt piedalījies prestižos Eiropas festivālos, kur vadījis arī meistarklases. Ar diriģenta dalību izdoti vairāk nekā 25 kompaktdiski. Viņš ir desmitkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts un vairākkārtējs Dienas gada balvas kultūrā laureāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 2011. gadā saņemta Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva par Ē. Ešenvalda kompaktdisku O Salutaris. 2008. gadā diriģents saņēmis Ministru kabineta apbalvojumu par sasniegumiem kultūrā, par Latvijas vārda nešanu pasaulē, ieguvis titulu Gada rīdzinieks. Diriģents ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas katedras vadītājs, kopš 1998. gada bijis Vispārējo latviešu dziesmu svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku mākslinieciskās padomes vadītājs. 2008. gada XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs.

Valdes loceklis Māris Ošlejs

1982. gadā ir beidzis E. Dārziņa Mūzikas koledžu.

1988. gadā beidzis Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Mūzikas pedagoģijas fakultāti mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas specialitātē (Mg.)

2002. gadā Latvijas Universitātes Pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centrā apguva mācību kursu – Projektu vadīšana (apliecība Nr. 1724).

No 1988. gada M. Ošlejs bija Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes lektors un strādāja Daugavpils Kultūras centrā par menedžeri un kora “Daugava” diriģentu. M. Ošleja vadībā koris “Daugava” ir viesojies Austrijā (1988) un Vācijā (1990).

1991. – 1992. – Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes aspirants.

No 1994. gada Māris Ošlejs strādā par Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieku un kopš 1997. gada ir Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” direktors (šobrīd   VSIA “Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” valdes loceklis)

Kopš 1998.  M. Ošlejs ir Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla iniciators un izpildproducents.

M. Ošlejs veiksmīgi veidojis Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” sadarbību ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, kā arī ar Somijas, Singapūras, Izraēlas, Vācijas, ASV, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem.

Sekmējis sadarbību, lai koris  uzstātos tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebow, Hamburgas Laeiszhalle, Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Minhenes Gasteig, Maskavas Pētera Čaikovska koncertzāle, Sanktpēterburgas filharmonijā, Linkolna centrā Ņujorkā un citās.

Veidojis personīgus kontaktus ar diriģentiem: Marisu Jansonu, Zubinu Mehtu, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Vladimiru Aškenazi, Saimonu Jangu, Stīvenu Leitonu, Andri Nelsonu, Vladimiru Fedosejevu un citiem. Piedalījies arī līgumu sagatavošanā ar Warner Brothers, Harmonia Mundi, Wergo, Ondine ierakstu kompānijām. Ar savu darbību Māris Ošlejs ir sekmējis Latvijas Lielās Mūzikas Balvas piešķiršanu Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija” (daudzkārtēji).

2003. gadā ar savu darbību Māris Ošlejs sekmēja Latvijas Ministru kabineta balvas piešķiršanu Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija”.

2003. gadā veiksmīgi producēja Garīgās mūzikas un Atklāšanas koncertus XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ietvaros, sadarbojoties ar v/a Tautas mākslas centru.

2008. gadā veiksmīgi producēja Garīgās mūzikas koncertu XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ietvaros, sadarbojoties ar v/a Tautas mākslas centru.

2014 . gadā bija Pasaules koru olimpiādes Garīgās mūzikas koncerta režisors.

Apbalvojumi:

Igaunijas Valsts apbalvojums Māras zemes ordenis (Terra Marina) par Latvijas un Igaunijas kultūras sadarbības veicināšanu.

Ir laikraksta “Diena” gada balvas kultūrā 2002 laureāts.

2006. gadā ir saņēmis Polijas valdības medaļa “FOR MERITS TO CULTURE GLORIA ARTIS”

JVLMA profesoru padomes loceklis no 2009. gada novembra līdz 2018. gada oktobrim (ar pārtraukumiem).

SASTĀVS

NOZĪMĪGĀKIE KONCERTI UN IERAKSTI

  • jūnijs 2000

    No 2000. līdz 2007. gadam Vācijā, Austrijā – piedalīšanās XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX International Bodensee Festival .

    No 2000. līdz 2007. gadam Vācijā, Austrijā – piedalīšanās XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX International Bodensee Festival .

    jūnijs 17, 2000
  • septembris 2003

    6. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta autorkoncertā Rīgas Domā.

    6. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta autorkoncertā Rīgas Domā.

    septembris 17, 2003
  • oktobris 2004

    koris koncertēja četrās Eiropas galvaspilsētās – Parīzē, Berlīnē, Stokholmā, Tallinā, kā arī citās pilsētās, septembrī 7. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā komponista Sera Džona Tavenera autorkoncertā. 2004. gada maijā Singapūrā kopā ar Singapūras Simfonisko orķestri un diriģentu Lanu Šui koris Latvija piedalījās grandiozā Gustava Mālera 8. simfonijas pirmatskaņojumā Dienvidaustrumāzijā. 2004. gada 1. maijā Īrijā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kā Latvijas valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un uzstājās ar vairākām koncertprogrammām par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā rīkotajā kultūras programmā Day of welcomes.

    koris koncertēja četrās Eiropas galvaspilsētās – Parīzē, Berlīnē, Stokholmā, Tallinā, kā arī citās pilsētās, septembrī 7. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā komponista Sera Džona Tavenera autorkoncertā. 2004. gada maijā Singapūrā kopā ar Singapūras Simfonisko orķestri un diriģentu Lanu Šui koris Latvija piedalījās grandiozā Gustava Mālera 8. simfonijas pirmatskaņojumā Dienvidaustrumāzijā. 2004. gada 1. maijā Īrijā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kā Latvijas valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un uzstājās ar vairākām koncertprogrammām par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā rīkotajā kultūras programmā Day of welcomes.

    oktobris 17, 2004
  • jūnijs 2005

    koris viesojās Singapūras Mākslas festivālā, kur piedalījās Igora Stravinska Les Noces izpildījumā, kā arī diriģenta Māra Sirmā vadībā sniedza solo koncertu – atskaņoja a cappella programmu. 2005. gada aprīlī koris koncertēja Tallinā (Igaunija) Estonia koncertzālē, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā atskaņojot Lučāno Berio Coro; februārī Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās Veljo Tormisa 75 gadu jubilejas autorkoncertā.

    koris viesojās Singapūras Mākslas festivālā, kur piedalījās Igora Stravinska Les Noces izpildījumā, kā arī diriģenta Māra Sirmā vadībā sniedza solo koncertu – atskaņoja a cappella programmu. 2005. gada aprīlī koris koncertēja Tallinā (Igaunija) Estonia koncertzālē, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā atskaņojot Lučāno Berio Coro; februārī Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās Veljo Tormisa 75 gadu jubilejas autorkoncertā.

    jūnijs 17, 2005
  • septembris 2006

    Mūzika kinofilmai Parfīms (Das Parfum), kuras ierakstā piedalījies koris Latvija, izdota EMI Classics kompaktdiskā. Šī skaņu celiņa ierakstā piedalījās arī Berlīnes filharmoniķi diriģenta Sera Saimona Ratla vadībā. Koris ir piedalījies arī Warner Brothers, Harmonia Mundi ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī neskaitāmos latviešu, vācu u.c. ārvalstu leiblu un izdevniecību mūzikas ierakstos.

    Mūzika kinofilmai Parfīms (Das Parfum), kuras ierakstā piedalījies koris Latvija, izdota EMI Classics kompaktdiskā. Šī skaņu celiņa ierakstā piedalījās arī Berlīnes filharmoniķi diriģenta Sera Saimona Ratla vadībā. Koris ir piedalījies arī Warner Brothers, Harmonia Mundi ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī neskaitāmos latviešu, vācu u.c. ārvalstu leiblu un izdevniecību mūzikas ierakstos.

    septembris 17, 2006
  • septembris 2007

    gadā ar plašu vērienu tika atzīmēts VAK Latvija organizētais 10. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. Šā festivāla ietvaros īpaši jāatzīmē Leonarda Bernsteina Mesas pirmatskaņojums Latvijā.

    gadā ar plašu vērienu tika atzīmēts VAK Latvija organizētais 10. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. Šā festivāla ietvaros īpaši jāatzīmē Leonarda Bernsteina Mesas pirmatskaņojums Latvijā.

    septembris 17, 2007
  • februāris 2008

    koris Latvija piedalījās Arvo Pērta darba Deer’s Cry pasaules pirmatskaņojumā Īrijā koncertā Baltijas balsis. Koncertā tika pirmatskaņoti arī Riharda Dubras Hail To The Queen of Heaven un Georga Pelēča skaņdarbs Blood Upon A Rose.

    koris Latvija piedalījās Arvo Pērta darba Deer’s Cry pasaules pirmatskaņojumā Īrijā koncertā Baltijas balsis. Koncertā tika pirmatskaņoti arī Riharda Dubras Hail To The Queen of Heaven un Georga Pelēča skaņdarbs Blood Upon A Rose.

    februāris 17, 2008
  • septembris 2008

    kora Latvija debija koncertzālē Finlandia. Sadarbībā ar Helsinku simfonisko orķestri un diriģentu Džonu Storgardu (John Storgårds) koris Latvija 11. septembrī koncertzālē Finlandia Helsinkos piedalijās Rodiona Ščedrina koncertoperas Apburtais Ceļotājs (2002) pirmatskaņojumā Skandināvijā.

    kora Latvija debija koncertzālē Finlandia. Sadarbībā ar Helsinku simfonisko orķestri un diriģentu Džonu Storgardu (John Storgårds) koris Latvija 11. septembrī koncertzālē Finlandia Helsinkos piedalijās Rodiona Ščedrina koncertoperas Apburtais Ceļotājs (2002) pirmatskaņojumā Skandināvijā.

    septembris 17, 2008
  • marts 2009

    koris Latvija debitē Lucernas Festivālā, jūlijā koris Vācijas lielākajā mūzikas notikumā – Reingavas festivālā – atskaņo R. Ščedrina Apzīmogoto eņģeli, Ščedrins nosauc kori par labāko pasaulē. 2010. gada maijā ierakstu kompānija WERGO šo koncertierakstu izdod kompaktdiskā. Septembrī koris uzstājās Hamburgas filharmoniķu sezonas atklāšanas koncertā un Berlīnes mūzikas festivālā.

    koris Latvija debitē Lucernas Festivālā, jūlijā koris Vācijas lielākajā mūzikas notikumā – Reingavas festivālā – atskaņo R. Ščedrina Apzīmogoto eņģeli, Ščedrins nosauc kori par labāko pasaulē. 2010. gada maijā ierakstu kompānija WERGO šo koncertierakstu izdod kompaktdiskā. Septembrī koris uzstājās Hamburgas filharmoniķu sezonas atklāšanas koncertā un Berlīnes mūzikas festivālā.

    marts 17, 2009
  • novembris 2010

    trīs debijas koncerti Linkolna centra rīkotajā White Light Festival (Ņujorka), t.sk. kopprojekts ar islandiešu grupas Sigur Ros mūziķiem. Laikraksts The New York Times vairākās recenzijās kora skanējumu raksturojis kā „izsmalcinātu, skaistu un krāšņu”.

    trīs debijas koncerti Linkolna centra rīkotajā White Light Festival (Ņujorka), t.sk. kopprojekts ar islandiešu grupas Sigur Ros mūziķiem. Laikraksts The New York Times vairākās recenzijās kora skanējumu raksturojis kā „izsmalcinātu, skaistu un krāšņu”.

    novembris 17, 2010
  • marts 2011

    koris debitēja ar Amesterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri Mālera 8. simfonijas atskaņojumā Marisa Jansona vadībā Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw zālē.

    koris debitēja ar Amesterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri Mālera 8. simfonijas atskaņojumā Marisa Jansona vadībā Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw zālē.

    marts 17, 2011
  • oktobris 2012

    debija ar Stavangeras simfonisko orķestri. Visa gada garumā 70 gadu jubilejas koncertu sērija, par ko saņemts Latvijas Radio programmas Klasika GADA BRAVO tituls.

    debija ar Stavangeras simfonisko orķestri. Visa gada garumā 70 gadu jubilejas koncertu sērija, par ko saņemts Latvijas Radio programmas Klasika GADA BRAVO tituls.

    oktobris 17, 2012
  • oktobris 2012

    debija ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Minhenē atskaņojot Mālera 8. simfoniju Marisa Jansona vadībā.

    debija ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Minhenē atskaņojot Mālera 8. simfoniju Marisa Jansona vadībā.

    oktobris 17, 2012
  • janvāris 2013

    prestižā britu izdevniecība Hyperion Records laiž klajā Valsts Akadēmiskā kora Latvija un Māra Sirmā kompaktdisku ar Gabriela Džeksona skaņdarbiem.

    prestižā britu izdevniecība Hyperion Records laiž klajā Valsts Akadēmiskā kora Latvija un Māra Sirmā kompaktdisku ar Gabriela Džeksona skaņdarbiem.

    janvāris 17, 2013
  • jūnijs 2013

    debija ar Lucernas Simfonisko orķestri un tā galveno diriģentu Džeimsu Gafiganu, atskaņojot Sergeja Rahmaņinova skaņdarbu Zvani.

    debija ar Lucernas Simfonisko orķestri un tā galveno diriģentu Džeimsu Gafiganu, atskaņojot Sergeja Rahmaņinova skaņdarbu Zvani.

    jūnijs 17, 2013
  • novembris 2013

    Mālera 2. simfonijas atskaņojumi Sanktpēterburgas Filharmonijas Lielajā zālē un Maskavā, P. Čaikovska koncertzālē ar Karalisko Concertgebouw orķestri un Marisu Jansonu (Concertgebouw orķestra 125. gadadienas pasaules tūres ietvaros)

    Mālera 2. simfonijas atskaņojumi Sanktpēterburgas Filharmonijas Lielajā zālē un Maskavā, P. Čaikovska koncertzālē ar Karalisko Concertgebouw orķestri un Marisu Jansonu (Concertgebouw orķestra 125. gadadienas pasaules tūres ietvaros)

    novembris 17, 2013
  • jūnijs 2014

    G. Mālera 2. simfonijas atskaņojums Atēnās, koncertzālē Megaron kopā ar Izraēlas Filharmonisko orķestri un maestro Zubin Mehtu

    G. Mālera 2. simfonijas atskaņojums Atēnās, koncertzālē Megaron kopā ar Izraēlas Filharmonisko orķestri un maestro Zubin Mehtu

    jūnijs 17, 2014
  • aprīlis 2015

    Baltijas kormūzikas koncerti Māra Sirmā vadībā Ņujorkā, Linkolna centrā un Barišņikova Mākslas centrā. (Koncerts bija iekļauts Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības padomē Publiskās diplomātijas un kultūras programmā)

    Baltijas kormūzikas koncerti Māra Sirmā vadībā Ņujorkā, Linkolna centrā un Barišņikova Mākslas centrā. (Koncerts bija iekļauts Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības padomē Publiskās diplomātijas un kultūras programmā)

    aprīlis 17, 2015
  • maijs 2015

    Debija Parīzes Elizejas lauku teātrī, atskaņojot Dž. Verdi Rekviēmu Andra Pogas vadībā. (Koncerts bija iekļauts Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības padomē Publiskās diplomātijas un kultūras programmā)

    Debija Parīzes Elizejas lauku teātrī, atskaņojot Dž. Verdi Rekviēmu Andra Pogas vadībā. (Koncerts bija iekļauts Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības padomē Publiskās diplomātijas un kultūras programmā)

    maijs 17, 2015
  • jūnijs 2015

    Rūdolfa Tobiasa oratorijas Jonas vēstījums atskaņojums leģendārajā Leipcigas Gewandhaus koncertzālē ar MDR Simfonisko orķestri un diriģentu Nēmi Jervi.

    Rūdolfa Tobiasa oratorijas Jonas vēstījums atskaņojums leģendārajā Leipcigas Gewandhaus koncertzālē ar MDR Simfonisko orķestri un diriģentu Nēmi Jervi.

    jūnijs 1, 2015
    Rūdolfa Tobiasa oratorijas Jonas vēstījums atskaņojums leģendārajā Leipcigas Gewandhaus koncertzālē ar MDR Simfonisko orķestri un diriģentu Nēmi Jervi.
  • septembris 2016

    Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90 gadu jubilejas koncerts, diriģents Mariss Jansons.

    Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90 gadu jubilejas koncerts, diriģents Mariss Jansons.

    septembris 1, 2016
  • aprīlis 2017

    kora “Latvija” debijas koncerts Elbas filharmonijā Hamburgā ar Mālera 8. simfoniju.

    kora “Latvija” debijas koncerts Elbas filharmonijā Hamburgā ar Mālera 8. simfoniju.

    aprīlis 1, 2017
    kora “Latvija” debijas koncerts Elbas filharmonijā Hamburgā ar Mālera 8. simfoniju.
  • oktobris 2017

    koncerti Pekinā un Šanhajā kopā ar maestro Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestris, atskaņojot Bēthovena 9. simfoniju.

    koncerti Pekinā un Šanhajā kopā ar maestro Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestris, atskaņojot Bēthovena 9. simfoniju.

    oktobris 17, 2017
    koncerti Pekinā un Šanhajā kopā ar maestro Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestris, atskaņojot Bēthovena 9. simfoniju.
  • aprīlis 2018

    J. Brāmsa “Vācu Rekviēma” 150. gada dienas koncerts Brēmenes Domā kopā ar diriģentu Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestri.

    J. Brāmsa “Vācu Rekviēma” 150. gada dienas koncerts Brēmenes Domā kopā ar diriģentu Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestri.

    aprīlis 1, 2018
    J. Brāmsa “Vācu Rekviēma” 150. gada dienas koncerts Brēmenes Domā kopā ar diriģentu Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestri.