februāris 2025
februāris 2025
Valsts Akadēmiskais koris Latvija – viena no staltākajām Latvijas kultūras bākām, kuras muzikālos starus ar silto, instrumentāli niansēto, perfekto vokālo meistarību un īpašo Latvijas koru skaņu pasaule uzlūko par brīnumu – ne velti Baltijas lielāko profesionālo kori regulāri savās koncertprogrammās vēlas redzēt pasaules izcilākie diriģenti un orķestri. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais, direktors – Māris Ošlejs. 2027. gadā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” atzīmēs savu 85 gadu jubileju.
Kolektīva 50 dziedātāju muzikālā inteliģence un vokālā meistarība to padara par universālu vienību, kas spēj gan gleznot smalkas a cappella gleznas, gan radīt grandioza vēriena balsu simfoniju kopā ar trīskāršu orķestra sastāvu. Koris sadarbojies ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, Hamburgas Valsts filharmonisko orķestri, Bavārijas valsts orķestri, Honkongas filharmonisko orķestri, kā arī ar citiem Somijas, Singapūras, Izraēlas, Vācijas, ASV, Igaunijas orķestriem.
Koris uzstājies tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebow, Hamburgas Laeiszhalle un Elbas filharmonijā, Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Šanhajas koncertzāle, Singapūras Eslpanādes teātris, Minhenes Gasteig, Esenes koncertzāle, Linkolna centrā un Barišņikova centrā Ņujorkā, Honkongas kultūras centra koncertzālē un citās.
Koris uzstājies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Mariss Jansons, Andris Nelsons, Silvēns Kambrelēns, Zubins Meta, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Vladimirs Aškenazi, Saimona Janga, Stīvens Leitons, Jāps van Svēdens, Kents Nagano, Tarmo Peltokoski un citiem.
Piedalījies arī Hyperion, WarnerBrothers, HarmoniaMundi, Wergo, Ondine ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī neskaitāmos latviešu, vācu, īru u.c. ārvalstu izdevniecību mūzikas ierakstos.
Koris ir septiņkārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Par kolektīva vienu no augstākajiem starptautiskiem sasniegumiem ir jāatzīmē sadarbība piedaloties koncertos ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri tā 125. jubilejas gadā. Šos koncertus diriģēja Mariss Jansons pasaules turnejas ietvaros.
Īpaši izauklēts ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija 1998. gadā aizsāktais ikgadējais Garīgās mūzikas festivāls, kur īpašo viesu vidū bijuši tādi pasaulslaveni komponisti kā Arvo Perts, Gija Kančeli, Džons Taveners, Sofija Gubaiduļina, Valentīns Silvestrovs, Džons Raters, Kšištofs Pendereckis un solisti Gidons Krēmers, Maksims Risānovs, Endrjū Steiplz un citi.
Koris ir starptautiski pieprasīta, stabila firmas zīme un akadēmiskā vērtība, kas piedalās operu koncertuzvedumos un vokāli instrumentālu lielformu partitūru atskaņojumos, un atvērts arī novatoriskiem projektiem, no džeza kopmozīciju atskaņojumiem līdz datorspēļu un filmu mūzikas ierakstiem.
Mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais
Diriģents Māris Sirmais bakalaura grādu diriģēšanā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ludmilas Pismennajas diriģēšanas klasē, savukārt maģistra grādu – Imanta Kokara diriģēšanas klasē. Studijas turpinājis orķestra diriģēšanā Grācas Mūzikas un mākslas augstskolā Austrijā pie profesora Martina Zīgharta.
1990. gadā Māris Sirmais nodibināja un līdz 2012. gadam vadīja jauniešu kori Kamēr…, ar kuru kopā saņemts vairāk nekā simt starptautisku apbalvojumu, no tiem svarīgākie ir 2004. gadā iegūtā uzvara Eiropas Grand Prix konkursā Gorīcijā, Itālijā, 2006. gadā izcīnītas trīs čempionu godalgas un zelta medaļas Pasaule koru olimpiādē Ķīnā. Kopš 1988. gada Kamēr… ir Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karu jeb koru konkursa laureāts. No 1997. gada Māris Sirmais ir Valsts Akadēmiskā kora Latvija, kā arī Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Viņa vadībā koris iestudējis ievērojamus vokāli instrumentālos skaņdarbus, kā Leonarda Bernsteina Mesa, Artūra Onegera Žanna d’Arka uz sārta un Nāves dejas, Luisa Bakalova Tango mesa, Bendžamina Britena Kara rekviēms, Leoša Janāčeka Glagoliskā mesa, Gijas Kančeli Stix un Don’t Grieve, Igora Stravinska Les Noces un Ķēniņš Edips, Džona Tavenera opusu Grēkā krišana un augšāmcelšanās, Tan Dun Millenium simfoniju, Džona Adamsa Harmonium un daudzus citus.
Māris Sirmais ir sadarbojiesar tādiem pasaulslaveniem diriģentiem kā Vladimiru Aškenazi, Marisu Jansonu, Vladimiru Fedosejevu, Tenu Kaljusti, Krisu Rusmanu, Matiasu Jungu, Nēmi Jervi, Eriku Klasu, Andri Nelsonu. Regulāri uzstājas kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālās operas orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, kamerorķestri Kremerata Baltica, Maskavas kamerorķestri Musica Viva, Ūmeo simfonisko orķestri, stīgu orķestri Helsinki Strings. Sadarbojies ar pasaulē atzītiem solistiem – Maksimu Risanovu, Kristīni Blaumani, Egilu Siliņu, Aleksandru Antoņenko, Jūliusu Bergeru, Gidonu Krēmeru, Nikolā Altštatu, Inesi Galanti un citiem.
2008. gadā projekta Pasaules Saules dziesmas ietvaros Māris Sirmais sadarbojies ar 17 pasaulē atzītiem komponistiem – Raimondu Paulu, Svenu Dāvidu Sandstrēmu, Poļinu Mediļjanovu, Bjērnu Andoru Dragi, Stīvenu Līku, Tjerī Pekū, Džonu Taveneru, Henriku Hofmeiru, Urmā Sisasku, Leonīdu Desjatņikovu, Džonu Luteru Adamsu, Vitautu Miškini, Ko Matsušitu, Dobrinku Tabakovu, Alberto Grausu, Giju Kančeli un Pēteri Vasku, atskaņojot viņu jaundarbus, kā arī veidojis sadarbību ar Arvo Pērtu, Rodionu Ščedrinu, Valentīnu Silvestrovu, Kšištofu Penderecki, Gabriēlu Džeksonu un citiem.
Māris Sirmais vairākkārt piedalījies prestižos Eiropas festivālos, kur vadījis arī meistarklases. Ar diriģenta dalību izdoti vairāk nekā 25 kompaktdiski. Viņš ir desmitkārtējs Lielās Mūzikas balvas laureāts un vairākkārtējs Dienas gada balvas kultūrā laureāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 2011. gadā saņemta Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva par Ē. Ešenvalda kompaktdisku O Salutaris. 2008. gadā diriģents saņēmis Ministru kabineta apbalvojumu par sasniegumiem kultūrā, par Latvijas vārda nešanu pasaulē, ieguvis titulu Gada rīdzinieks. Diriģents ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas katedras vadītājs, kopš 1998. gada bijis Vispārējo latviešu dziesmu svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku mākslinieciskās padomes vadītājs. 2008. gada XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs.
Valdes loceklis Māris Ošlejs
1982. gadā ir beidzis E. Dārziņa Mūzikas koledžu.
1988. gadā beidzis Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Mūzikas pedagoģijas fakultāti mūzikas pedagoģijas un kordiriģēšanas specialitātē (Mg.)
2002. gadā Latvijas Universitātes Pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centrā apguva mācību kursu – Projektu vadīšana (apliecība Nr. 1724).
No 1988. gada M. Ošlejs bija Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes lektors un strādāja Daugavpils Kultūras centrā par menedžeri un kora “Daugava” diriģentu. M. Ošleja vadībā koris “Daugava” ir viesojies Austrijā (1988) un Vācijā (1990).
1991. – 1992. – Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes aspirants.
No 1994. gada Māris Ošlejs strādā par Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieku un kopš 1997. gada ir Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” direktors (šobrīd VSIA “Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” valdes loceklis)
Kopš 1998. M. Ošlejs ir Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla iniciators un izpildproducents.
M. Ošlejs veiksmīgi veidojis Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” sadarbību ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, Honkongas filharmonisko orķestri, kā arī ar Somijas, Singapūras, Izraēlas, Vācijas, ASV, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem.
Sekmējis sadarbību, lai koris uzstātos tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebow, Hamburgas Laeiszhalle un Elbas koncertzāle, Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Minhenes Gasteig, Linkolna centrā Ņujorkā, Barišņikova centrā Ņujorkā un citās.
Veidojis personīgus kontaktus ar diriģentiem: Marisu Jansonu, Andris Nelsonu, Zubinu Mehtu, Kirilu Petrenko, Silvēnu Kambrelēnu, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Vladimiru Aškenazi, Saimonu Jangu, Stīvenu Leitonu un citiem. Piedalījies arī ierakstu izdošanas līgumu sagatavošanā ar Hyperion, Warner Brothers, Harmonia Mundi, Wergo, Ondine ierakstu kompānijām. Ar savu darbību Māris Ošlejs ir sekmējis Latvijas Lielās Mūzikas Balvas piešķiršanu Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija” (daudzkārtēji).
2003. gadā ar savu darbību Māris Ošlejs sekmēja Latvijas Ministru kabineta balvas piešķiršanu Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija”.
2003. gadā veiksmīgi producēja Garīgās mūzikas un Atklāšanas koncertus XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ietvaros, sadarbojoties ar v/a Tautas mākslas centru.
2008. gadā veiksmīgi producēja Garīgās mūzikas koncertu XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ietvaros, sadarbojoties ar v/a Tautas mākslas centru.
2014 . gadā bija Pasaules koru olimpiādes Garīgās mūzikas koncerta režisors.
Apbalvojumi:
2021. gadā saņēmis Triju Zvaigžu ordeni virsnieka pakāpē
2014. gadā saņemts Igaunijas Valsts apbalvojums Māras zemes ordenis (Terra Marina) par Latvijas un Igaunijas kultūras sadarbības veicināšanu.
Ir laikraksta “Diena” gada balvas kultūrā 2002 laureāts.
2006. gadā ir saņēmta Polijas valdības medaļa “FOR MERITS TO CULTURE GLORIA ARTIS”
JVLMA profesoru padomes loceklis no 2009. gada novembra līdz 2024. gadam (ar pārtraukumiem).
