Stravinska “Kāziņas” Elbas filharmonijā
Trešdien, 29. martā, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” dodas uz Elbas filharmoniju, lai kopā ar Hamburgas Valsts filharmonijas orķestri un diriģentu Kentu Nagano 2. un 3. aprīlī atskaņotu Igora Stravinska vitāli pulsējošo un rustikalizēto mīlestības opusu “Kāziņas”.
Igora Stravinska balets dziesmu formā jeb kantāte Les Noces (“Kāziņas”, 1923) tapusi ciešā sadarbībā ar Sergeja Djagiļeva baleta trupu Ballets Russes, portretējot krievu zemnieku kāzu tradīcijas četrās ainās. Libretu jeb senkrievu tekstus izraudzījies un sakārtojis pats komponists, partitūrā adaptējot Kijivā iepazītās un krievu filologa Pjotra Kirejevska (Pyotr Kireevsky) sakārtotās slāvisko rituālu tautasdziesmas.
Lai arī sākotnēji Stravinskis darba atskaņojumam tika iecerējis ap 150 orķestrantu apjomīgu orķestri, ar katru nākamo versiju instrumentu sastāvs mazinājās, līdz fināla partitūrā “Kāziņas” iecerētas četrām klavierēm un četriem pianistiem, sešiem perkusionistiem, četriem solistiem un jauktajam korim, iegūstot “perfekti viendabīgu, perfekti bezpersonisku un perfekti mehānisku” skanējumu.
I. Stravinska “Kāziņas” pasaulē tiek atskaņotas visai reti, lielākoties senkrievu valodas dēļ. Pēc diriģenta Kenta Nagano ieceres šoreiz tiks akcentēta partitūras franciskā versija, ko pēc pirmatskaņojuma, ciešā sadarbībā ar I. Stravinski veidojis šveiciešu rakstnieks Šarls Ferdinands Ramu (Charles Ferdinand Ramuz), atskaņotāju sastāvu atstājot nemainītu.
Ar amerikāņu izcelsmes diriģentu, Hamburgas Valsts operas galveno māksliniecisko vadītāju Kentu Nagano VAK “Latvija” ticies jau vairakkārt, kora profesionalitāti un meistarību apliecinot Gustava Mālera 2. un 3. simfonijas, kā arī Ģerģa Ligeti (György Ligeti) Rekviēma atskaņojumos Elbas filharmonijā.
Līdz ar Hamburgas Valsts filharmonijas orķestra mūziķiem – četriem pianistiem un sešiem perkusionistiem, I. Stravinska “Kāziņu” atskaņojumā piedalīsies solistu kvartets: soprāns Katerīna Tretjakova (Katerina Tretyakova), kas dzimusi Krievijā, bet kordiriģēšanu un vokālo mākslu studējusi Viļņā un Zalcburgā, dziļi samtainā mecosoprāna īpašniece Judīte Kutaši (Judit Kutasi) no Rumānijas, kuras balss šodien regulāri skan Eiropas lielākajos opernamos, kā arī Sanktpēterburgā dzimušais tenors Sergejs Skorokhodovs (Sergei Skorokhodov), kura repertuārā šobrīd ir Riharda Vāgnera un Džākomo Pučīni mūzikā un baltkrievu izcelsmes bass Aleksandrs Roslavetss (Alexander Roslavets), kurš no 2016. gada ir Hamburgas Valsts operas solists.
Savukārt tūliņ pēc pilnībā izpārdotajiem koncertiem Hamburgā VAK “Latvija” piedalīsies latviešu komponista Kārļa Lāča apjomīgās Lieldienu laika simfonijas “Krusta ceļš” atskaņojumā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, kur kopā ar solisti Jolantu Strikaiti un komponistu pie klavierēm ar šo simfoniju ieskandinās Lieldienu nedēļas notikumus diriģenta Māra Sirmā vadībā.
