Rīgas Operas Festivāls -G. Verdi “Rekviēms”

Valsts akadēmiskais koris Latvija

Latvijas Nacionālās operas orķestris un koris

Inga Kalna, soprāns (Latvija)

Kristīne Zadovska,mecosoprāns (Latvija)

Gustavo Porta,tenors (Argentīna)

Ramazs Čikviladz, bass (Gruzija)

Diriģents Modests Pitrens (Lietuva)

Scenogrāfs Juris Salmanis
Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka
Gaismu mākslinieks Kārlis Kaupužs

Verdi Rekviēms veltīts itāļu dzejnieka un prozaiķa, komponista apbrīnotā Alesandro Manconi (Manzoni, 1785-1873) piemiņai. Pirmatskaņojums notika Manconi nāves pirmajā gadadienā Milānas Svētā Marka katedrālē 1874. gada 22. maijā.

Kad 1868. gadā nomira operas ģēnijs Džoakīno Rosīni, Verdi, gribēdams izrādīt aizgājējam cieņu, ierosināja vairākiem kolēģiem kopīgi komponēt rekviēmu, pats izvēloties Libera me daļu. Pēdējā brīdī projekts izjuka, un jau gatavais skaņdarbs iegrima aizmirstībā līdz 1988. gadam, kad Štutgartē Helmuta Rillinga vadībā tas beidzot piedzīvoja pirmatskaņojumu.
Vīlies, ka viņa dzīves laikā Rosīni piemiņai domātā mūzika netiks atskaņota, Verdi tomēr negribēja atkāpties no šīs ieceres. Kad viņš uzzināja par Manconi nāvi, Verdi nolēma Rekviēmu pabeigt pats, iekļaujot arī pārveidotu Libera me daļu no Rosīni Rekviēma. Pirmatskaņojumā pie diriģenta pults stājās pats autors, bet solo partijas atskaņoja Verdi iemīļotie dziedoņi, kas pāris gadus iepriekš bija piedalījušies viņa operas Aīda Eiropas pirmizrādē – tostarp tuva komponista draudzene soprāns Terēza Štolca.
Katoliskajās valstīs Rekviēms guva tūlītējus panākumus – Parīzes Opéra Comique vien tas piedzīvoja septiņus atskaņojumus, bet Venēcijā par godu šī opusa iestudējumam tika izveidots īpašs bizantiešu stila baznīcas dekors. Pēc tam gan šis meistardarbs nozuda no koru repertuāra līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad tas atkal atgriezās uz palikšanu, kļūstot par vienu no tiem darbiem, kas joprojām regulāri tiek iestudēti visā pasaulē, ikreiz izpelnoties klausītāju sajūsmu.