Koncerts Lielajā Piektdienā

Kristīgai kultūrai visnozīmīgākās nedēļas rītā Golgātas ceļš tumši svelošās krāsās zīmē dramatisku ciešanu ainu. Bet vienlaikus, tas ir arī ceļš pretī gaismas triumfam, ko piedzīvojam Lieldienu rītā. Diriģenta Māra Sirmā, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un kamerorķestra Sinfonietta Rīga kopīgi veidotajā Lielās Piektdienas koncertprogrammā to izteikt lemts diviem monumentāliem mūslaiku muzikālajiem audekliem.

“Septiņi pēdējie vārdi pie krusta” ir četru evaņģēliju teksts — Jēzus Kristus atvadu vārdi. Dieva dēla emocionāli skaudrās atziņas par cilvēci un esamību iepriekšējos gadsimtos skaņu valodā ietērpuši gan itāļu baroka komponists Džovanni Batista Pergolēzi, gan Vīnes klasiķis Jozefs Haidns, gan franču romantiķis Šarls Guno. Viņiem līdzās – arī redzamākais mūsdienu skotu komponists Džeimss Makmilans.

Arvo Perta sakrālās mūzikas darbs “Ādama žēlabas” savu pirmatskaņojumu piedzīvojis Sv. Irēnas bazilikā Stambulā. Šis simboliskais vēstījums balstīts Atonas mūka Sv. Siluāna prozas tekstos, kurus grāmatā apkopojis viņa māceklis Arhimandrīts Sofronijs. Sv. Siluāna sacerējumi komponistam ir kalpojuši par iedvesmas avotu gadu desmitiem, bet “Ādama žēlabas” ir abu domas kolosu radošās simbiozes augstākais punkts. Ādams Pertam simbolizē cilvēci ar tās nemitīgajiem maldu ceļiem un pašattaisnošanos. Par sava Radītāja nodevību, par zaudēto Dieva mīlestību un Paradīzi — par to mūžīgi cieš un žēlojas Ādams.