21. STARPTAUTISKAIS GARĪGĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS / LATVIEŠU KOMPONISTU JAUNDARBU PIRMATSKAŅOJUMI

Koncerta vieta: Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca

Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA

Diriģents Māris SIRMAIS

PROGRAMMĀ:

Jāņa Ķirša, Platona Buravicka, Lauras Jēkabsones un Vestarda Šimkus jaundarbi

Tradicionāls un klausītāju iemīļots festivāla notikums ir latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumu koncerts – 4. septembrī Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā izskanēs grupas Framest līdera un komponista Jāņa Ķirša jaundarbs “Ādams un Ieva”, mūzikas algoritmu meistara Platona Buravicka darbs “Dziesmas par zemi, dziesmas par māju”, grupas Latvian Voicesdalībnieces, dziesmu autores un aranžētājas Lauras Jēkabsones jaundarbs, kas veltīts stāstam par Lilitu, Ādama pirmo sievu pēc senebreju mitoloģijas un pianista un komponista Vestarda Šimkus jaundarbs – neliela mesa korim un instrumentālam trio (klavieres, čells, vijole).

Laura Jēkabsone, grupas Latvian Voices līdere, dziesmu autore un aranžētāja raksta darbu par par Lilitu, Ādama pirmo sievu pēc senebreju mitoloģijas. Sīraha gudrības grāmatas rakstos vēstīts par Lilitas nepakļaušanos Ādamam, kā rezultātā viņa pametusi paradīzi, nošķīrusies no Dieva un kļuvusi par dēmonu.  Vēlāk Dievs radīja Ievu no Ādama ribas, simbolizējot sievietes pakļaušanu un konflikta izbeigšanu.

Pianistam Vestardam Šimkum top neliela mesa jauktajam korim un instrumentālam trio (klavieres, čells, vijole). Šī mūzikas skaņu saruna iecerēta kā ceļš, pa kuru mēs visi kopā dosimies kaut nelielu solīti tās gaismas virzienā, kura, cerams, ir dievišķa.

Grupas Framest līderis Jānis Ķirsis jaundarbu koncertam iecerējis rakstīt darbu „Ādams un Ieva”, kas veltīts mīlestības trīsvienībai – Ādamam, Ievai un Dievam. Par pamatu ņemtas Māra Subača pasakas par dialogu starp Ādamu un Dievu, kur Ādams ļoti naivi un tajā pašā laikā godīgi sarunājas ar Radītāju. Šajos dialogos izskan jautājumi – Kas ir dzīvības pamatā? Kas ir mīlestības pamatā? Kā būvējas un veidojas attiecības un garīgā pasaule?

Algoritmu meistaram, komponistam Platonam Buravickim top darbs “Dziesmas par zemi, dziesmas par māju’’ – par to, kā cilvēce attiecas izturas pret savu dzīvesvietu, kā viņi dzīvo uz zemes, un kā viņi prot vai arī neprot uz tās dzīvot.

Garīgās mūzikas festivāla aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” pirmo reizi organizēja festivālu, kura mērķis bija Rīgas kultūras dzīves bagātināšana un sabiedrības garīgā līmeņa atjaunošana. Garīgās mūzikas festivāls ieviesa žanrisku dažādību festivālu kustībā Latvijā, galveno uzmanību pievēršot vokāli instrumentālu darbu atskaņošanai un a cappella muzicēšanai.