20. STARPTAUTISKAIS GARĪGĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS

Uz Starptautisko garīgās mūzikas festivālu aicina viens no starptautiski pieprasītākajiem profesionālajiem koriem – Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". 2017. gads ir īpašs gads ne tikai Valsts Akadēmiskajam korim „Latvija”, kas atzīmēja 75. jubileju, bet arī Starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam apritēs 20 gadi, kas ir festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā un festivāla direktora Māra Ošleja izauklēts radošās sadarbības auglis.

Jubilejas gadā festivāls būs muzikāli bagāts ar mākslinieciski daudzveidīgu programmu, kas būs klausāma ne tikai Rīgā no 18. augusta līdz 7. septembrim. Šogad tiks turpinātās iesāktās tradīcijas – sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri. Nemainīga tradīcija ir jaundarba pasūtīšana latviešu komponistiem, pasaulē pazīstamu komponistu aicināšana goda viesa statusā un vērienīgu vokāli simfonisku uzvedumu iestudēšana mūzikas festivāla programmas ietvaros.

Garīgās mūzikas festivāla aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" pirmo reizi organizēja festivālu, kura mērķis bija Rīgas kultūras dzīves bagātināšana un sabiedrības garīgā līmeņa atjaunošana. Garīgās mūzikas festivāls ieviesa žanrisku dažādību festivālu kustībā Latvijā, galveno uzmanību pievēršot vokāli instrumentālu darbu atskaņošanai un a cappella muzicēšanai.

Bahs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem. “Viņš bija cilvēks, kas mīlēja Dievu un mūziku ar visu sirdi, dvēseli un prātu.” Tā Bahu raksturo kāds no viņa biogrāfiem. Savukārt vēsturnieks Vils Durants pieskaita Bahu uzticīgajiem reformācijas ideju turpinātājiem, sakot: „Baha darbi ir reformācija, kas ietērpta mūzikā”.

Šogad Latvijā un visā pasaulē aprit 500 gadi kopš Mārtiņš Luters 1517. gadā, kā vēsta leģenda, pienagloja 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm. Šis notikums tradicionāli tiek uzskatīts par aizsākumu Reformācijai - plašām pārmaiņām baznīcā un sabiedrības dzīvē kopumā, kas pārņēma Eiropu, tostarp Latvijas teritoriju.

22. augustā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā plkst. 19:00 izskanēs jau par tradīciju kļuvušais latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncerts, kur Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” kopā ar diriģentu Māri Sirmo pirmatskaņos Jura Ķeniņa, Renātes Stivriņas, Edgara Mākena, Irīnas Rebhūnas un Gabriēla Džeksona jaundarbus, kas veltīti Latvijas 100 gadu jubilejai.

24. augustā Rīgā, Latvijas universitātes Lielajā aulā, plkst. 19.00 sadarbosies ar Liepājas Simfonisko orķestri, un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā, izskanēs Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandstrőm) „Messija” (Messiah), kas tika pirmatskaņota 2009. gadā. Skaņdarbs ir laikmetu saites, kur Georgs Frīdrihs Hendelis sastopas ar 21. gadsimta garīgumu un baroka stilizācijas meistaru – Svena Dāvida Sandstrēma Mesijā, kas uzskatāms par vienu no mūslaiku nozīmīgākajiem tik apjomīgiem sakrālajiem sacerējumiem. Pats komponists to nodēvējis par fotogrāfiju slīdrādi, atskatoties pagātnē. Hendeļa jubilejas gadā 2009. gadā vācu diriģents, Baha mūzikas speciālists, neskaitāmu jaundarbu iniciators un Starptautiskās Baha akadēmijas dibinātājs Helmuts Rillings pasūtīja Sandstrēmam jaunu opusu, par pamatu ņemot libretu, ko izmantojis Hendelis.

Pasaulslavenais skandināvu komponists Svens Dāvids Sandstrēms ir viens no spilgtākajiem XX gadsimta kormūzikas komponistiem. Viņa autordarbu katalogs ietver 300 kompozīcijas, kas ne tikai pierāda viņa iespaidīgo produktivitāti, bet arī aptver ļoti daudzveidīgu spektru -  sākot no grandiozām operām un oratorijām līdz pat intīmiem kormūzikas un kamermūzikas darbiem. Sandstrems, veidojot savas kompozīcijas, apveltīts ar neizsīkstošu radošumu un uzcītību, kā arī viņam piemīt zinātkāre par formas daudzveidību. Sākot ar 2000. gadu komponists vairāk fokusējies uz garīgo kormūziku.

Kā jau katru gadu festivālā, arī šogad ir kāds klasiskais šedevrs - lielās formas paraugs. 26. augustā festivāla ietvaros Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19:00, atskaņos Johana Sebastiana Baha "Čakone" un Fēliksa Mendelszona 2. simfonju “Lobgesang” (Slavas dziesma) diriģenta Andresa Mustonena (Igaunija) vadībā. “Lobgesang” ir viens no ambiciozākiem komponista darbiem.  Darbā izvēlētie teksti no Bībeles ved pacilājošā ceļā no pasaulīgās grēku pasaules pie gaiša un Dieva apliecinoša prieka. Pēc būtības Medelsona 2 simfonija “Lobgesang” ir kantāte. Tā kā Mendelszons savas dzīves laikā nevienu no savām simfonijām neizdeva ar kārtas numuru divi (komponists sarakstījis četras simfonijas), izdevēji pēc komponista nāves “Lobgesang”  nosauca par Otro simfoniju.

31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19:00 koris VAK “Latvija”, veidojot nebijušu afroamerikāņu a cappella programmu, sadarbosies ar diriģentu no ASV Jūdžinu Rodžersu (Eugene Rogers). Koncertā tiks atskaņoti spiričueli un gospeļi. Jūdžins Rodžers ir atzīts amerikāņu kordiriģents, pedagogs, lektors un profesors Mičiganas mūzikas, teātra un dejas universitātē. Viņš uzstājies visā ASV, kā arī Kanādā, Ķīnā, Singapūrā, Anglijā, Portugālē, Meksikā, Spānijā, Itālijā un Luksemburgā. 2014. gadā ierakstu nama NAXOS izdotais Darjī Mijo operas Eshila Orests (L'Orestie d'Eschyle) ieraksts, kur Rodžers piedalījies kā kormeistars, ieguva GRAMMY nomināciju “ Labākais operas ieskaņojums”.

2. septembrī Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros notiks Latviešu garīgās mūzikas koncerts Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā plkst. 18:00, kurā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”.

Festivāla noslēguma koncerts izskanēs 7. septembrī Rīgas Domā plkst. 20:00 Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija” sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā, atskaņojot Maikla Tipeta oratoriju  “Mūsu laika bērns” “A child of our time”.

Maikls Tipets līdz ar Bendžaminu Britenu ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta angļu komponistiem, kura daiļrade Latvijas koncertdzīvē pagaidām diemžēl nav bijusi īpaši atskaņota. Arī Britens viņu ļoti cienīja. Maikls Tipets bija pacifists ar varu izaicinošiem politiskiem uzskatiem, kā rezultātā viņš trīs mēnešus pavadīja ieslodzījumā. Viņš piedzīvoja lielu iekšējo konfliktu ar savu homoseksualitāti, sāka nopietni pievērsties Junga psihoanalīzei un tās dihotomijai par personības ēnu un gaismu, kas vēlāk atkārtojās arī viņa mūzikā kā būtisks atskaites punkts. Tipets mūzikā bija ciešā sasaistē ar savu laikmetu, politiskajiem notikumiem, dziļi apzinoties to traģiskumu, bet kā mākslinieks palika uzticīgs optimistiska humānisma vēstij.

Viņa skaņurakstam piemīt plaši elpojošas melodiskās līnijas un lieliska prasme rīkoties ar ritmu kā ar oriģinālu izteiksmes līdzekli. Tipeta agrīnās daiļrades kvintesence atspoguļojas oratorijas Mūsu laika bērns noslēguma korī: ‘’Es apzināšos savu ēnu un savu gaismu, un tad beidzot varēšu būt vienots veselums’’.

Maika Tipeta Mūsu laika bērns ir laicīga satura oratorija. Otrā pasaules kara sākumā sarakstītās oratorijas librets risinās divos atjautīgi sasaistītos līmeņos – viens ir paša Tipeta nopietnās un Tomasa Stērna Eliota dzejai līdzīgās meditācijas par gadsimta vidus krīzi, bet otrs – pestīšanu sološi fragmenti no Džeimsa Veldona Džonsona Amerikāņu nēģeru garīgo dziesmu grāmatas. Neskatoties, ka ir pagājuši vairāk nekā 75 gadi, oratorijas vēsts par varas ļaunumu (šajā gadījumā fašismu) un meklējumiem pēc gaismas, atpestīšanas arī mūsdienās skan kā aktuāls brīdinājuma zvans.