PAR FESTIVĀLU

GARĪGĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS šajā gadā izskanēja jau sešpadsmito reizi. Tā aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Valsts Akadēmiskais koris Latvija pirmo reizi organizēja festivālu, kura mērķis bija Rīgas kultūras dzīves bagātināšana un sabiedrības garīgā līmeņa atjaunošana. Garīgās mūzikas festivāls ieviesa žanrisku dažādību festivālu kustībā Latvijā, galveno uzmanību pievēršot vokāli instrumentālu darbu atskaņošanai un a cappella muzicēšanai.

Pirmajā festivālā 1998. gadā skanēja mūsdienu latviešu mūzika (Maijas Einfeldes Ave Maria, Pētera Vaska Dona nobis pacem, Andra Dzenīša Asinsdziesma, Artura Maskata Sv. Asīzes Franciska miera lūgšana, Lūcijas Garūtas Meditācija, Romualda Kalsona rečitatīvs, solo un duets, Atvadu vārdi), kā arī Forē, Mocarta un Loida-Vēbera Rekviēmi.

Otrajā festivālā (1999) garīgums jaušams vairākos spilgtos opusos – izskanēja Bēthovena Missa Solemnis, Brāmsa Vācu rekviēms, Bruknera Mesa e-moll, Pulenka Gloria, Verdi Četri garīgi dziedājumi, Mocarta Exultate, jubilate. Latviešu mūziku pārstāvēja Pētera Butāna mesas Libera me, Domine pirmatskaņojums, kā arī Jāņa Kalniņa Mūzika stīgu orķestrim, Artura Maskata Lacrimosa un Leona Amoliņa piemiņas mesa Dvēseļu atgriešanās.

Trešā garīgās mūzikas festivāla (2000) īpašie akcenti bija Baha Mesa h-moll (Augstā mesa) un Hendeļa Mesija, jo abiem skaņražiem tas bija 315. jubilejas gads. Atskaņojot Elgāra oratoriju Gerontija sapnis, tika atzīmēti 100 gadi kopš tās uzrakstīšanas. Izskanēja arī Dvoržāka Bībeles dziesmas un Rekviēms, bet, turpinot latviešu mūzikas atskaņošanas tradīcijas, pirmatskaņojumu piedzīvoja Paula Dambja Rīgas psalmu grāmata.

2001. gadā arī 4. Garīgās mūzikas festivāla rīkotāji darbojās Rīgas 800. jubilejas zīmē. Līdzās jaundarbiem, Georga Pelēča oratorijai Dievs ir mīlestība, Riharda Dubras mesai Signum Magnum un Maijas Einfeldes Rīta liturģijai, izskanēja pārbaudītas klasikas vērtības – Haidna Pasaules radīšana, Mocarta Rekviēms, kā arī divas garīgās mūzikas programmas, kas ietvēra Monteverdi, Šica, Gabriēli, Tavenera, Taņejeva un Kodāja opusus.

2002. gadā tikāmies pirmajā jubilejā – 5. Garīgās mūzikas festivālā, kuram īpašu auru piešķīra pasaulslavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli autorkoncerts ar 23. psalmu no viņa lūgsnas Exil, ar Stiksu, ar paša autora klātbūtni. Arī katrs nākamais koncerts ienesa savu muzikālo smaržu, vienreizīgumu: pirmo reizi Latvijā skanēja Friģeša Hidaša Rekviēms, Jupa Fransena Sfēru harmonija, Leoša Janāčeka Glagoliskā mesa un Hektora Berlioza oratorija Kristus bērnība, arī reti iestudētā Feliksa Mendelsona-Bartoldi oratorija Elija.

2003. gada festivāls atkal dāvāja laikmeta jaunumus un Rīgā vēl nedzirdētus klasikas opusus. Diriģents Andress Mustonens iepazīstināja ar Spānijas un Portugāles renesanses garīgo mūziku, Freja Manuela Kardoso Missa pro defunctis; pirmatskaņojumā Latvijā skanēja Sezāra Franka oratorija Kristus pēdējie septiņi vārdi pie krusta. Latviešu jaundarbiem pievienojās Pētera Butāna Kora simfonija, bet festivāla īpašie notikumi bija Henrika Mikolaja Gurecka un Arvo Perta autorkoncerti. Pie festivālu finišējošās, šeit vēl nedzirdētās Perta darbu programmas strādāja pats autors, to noklausīties bija ieradies ierakstu kompānijas ECM prezidents Manfreds Aihers.

2004. gads deva jaunas tikšanās - pirmo reizi Latvijā ar autorkoncertu viesojās Kanādas latviešu komponists Imants Ramiņš un angļu komponists - sers Džons Taveners, kura lieldarbs Krišana un augšāmcelšanās vainagoja festivālu. Latviešu mūzikas pirmatskaņojumiem pievienojās Indras Rišes oratorija Augstā dziesma, kuru Eiroradio tiešraidē dzirdēja tālu aiz Latvijas robežām.

2005. gada festivālupēc kārtas astoto, varētu raksturot ar jēdzieniem – sintēze un garīgums. Tajā tika parādīta dažādu laimetu mūzika – no Doniceti līdz mūsdienu jaunajiem autoriem, piemēram, šajā festivālā tika atskaņots Ērika Ešenvalda jaundarbs Passion and Resurrection (Kristus ciešanas un augšāmcelšanās). No jaundarbiem izskanēja arī latviešu komponista Imanta Zemzara Mazā pasija. Arī šis festivāls turpināja pārsteigt klausītājus ar interesantām, savadbīgām programmām – Beļģijas un Gruzijas mūzikas koncertiem. Tika godināts 2005. gada jubilārs, Latvijā ļoti iemīļots komponists Arvo Perts, atskaņojot divas lielas viņa kompozīcijas – Berlīnes mesu un Te Deum. 8. Garīgās mūzikas festivāla īpašais viesis bija ukrainis Valentīns Silvestrovs. Rezumējot – festivāls saglabāja tradicionāli trīs svarīgākos virzienus: latviešu jaundarbu atskaņojumi, klausītāju iepazīstināšana ar savdabīgu, vēl nepiedzīvotu mūziku, kā arī autorkoncerti ar pašu komponistu līdzdalību.

9. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, kuru organizēja Valsts Akadēmiskais koris Latvija sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti, notika no 2006. gada 22. augusta līdz 11. septembrim Rīgā, Jūrmalā un Liepājā. Festivālā tika turpinātas iepriekšējos gados iedibinātās tradīcijas - labdarības koncerts; latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumus (Andra Dzenīša darbu korim un orķestrim Fides. Spes. Caritas. un Dainas Klibiķes skaņdarbu Agape, kas veltīts kontrtenoram Sergejam Jēgeram); viesu autorkoncerts ar pasaulē plaši pazīstamā komponista Aleksandra Knaifela līdzdalību. Festivālā piedalījās viesmākslinieki no Austrijas, Anglijas, Bulgārijas, Itālijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. Būtisks 9. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla akcents bija Mocarta 250. jubilejai par godu atskaņotās V. A. Mocarta motetes Exsultate, jubilateKronēšanas mesa un Rekviēms. Noslēguma koncertā 11. septembrī festivāla mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais bija izvēlējies Bendžamina Britena Kara rekviēmu, jo 2006. gadā apritēja pieci gadi kopš pasaulē lielākā teroristu uzbrukuma Pasaules tirdzniecības centram ASV. Atskaņojot šo skaņdarbu, tika godināta terorisma upuru piemiņa.

2007. gadā ar plašu vērienu tika atzīmēts VAK Latvija organizētais 10. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, un tam par godu Māra Sirmā vadībā notika L. Bernsteina Mesas pirmatskaņojums Baltijā; Celebranta lomu dziedāja izcilais Brodvejas baritons Duglass Vebsters (ASV).

Par šo L. Bernsteina Mesas iestudējumu Valsts Akadēmisko kori Latvija izvirzīja laikraksta Diena kultūras gada balvai. Šai balvai tika nominēti vēl divi VAK Latvija organizētie pasākumi – Dž. Verdi Rekviēma atskaņojums 10. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 2007. gada 14. augustā Sv. Pētera baznīcā un festivāla noslēguma koncerts 11. septembrī, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un producenti Margitu Zālīti.

11. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls norisinājās 2008. gadā un festivāla rīkotājs, Valsts akadēmiskais koris Latvija, bija iecerējis un realizēja vairākus muzikālus pārsteigumus saviem klausītājiem. Pirmajā koncertā izskanēja Sofijas Gubaiduļinas Sv. Jāņa pasija un festivāla atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja pasaules slavu guvusī komponiste. Festivāla programmā otro gadu pēc kārtas tika iekļauta godalgotā Ērika Ešenvalda opera Augļu koks ir Jāzeps, kas guvusi plašu rezonansi arī starptautiskajā sabiedrībā. Turpinot vienu no festivāla noturīgajām tradīcijām – sadarbību ar Liepājas Simfonisko orķestri – un atzīmējot Endrjū Loida Vēbera 60 gadu jubileju, Liepājā un Rīgā tika atskaņots Latvijā sen nedzirdētais E. Loida Vēbera Rekviēms.

Mūsdienīgs un interesants festivāla akcents bija Raimonda Tigula radītais jaundarbs ar Noras Ikstenas libretu Dod Dieviņi, kura atskaņošanā tika izmantoti video un gaismas efekti. Koncertā piedalījās Valsts akadēmiskais koris Latvija, Rīgas kamerorķestris Sinfonietta Riga, dūdu un bungu grupa Auļi, folkloras dziedātāja Biruta Ozoliņa, Intars Busulis, Sergejs Jēgers un citi folkloras un akadēmiskā žanra mūziķi. Šā pasākuma scenogrāfiju veidoja talantīgais latviešu mākslinieks Gints Gabrāns. Galvenais diriģents un ieceres mākslinieciskais vadītājs bija Māris Sirmais.

Dubultos izskanēja jaunā latviešu mūziķa Riharda Zaļupes kompozīcijas marimbai un korim. Atkārtoti tika izpildīts Riharda Dubras skaņdarbs Omnes sitientes venite ad aqua deviņiem saksofoniem un jauktajam korim. Festivāls noslēdzās ar izcilā poļu diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā izskanējušo Kšištofa Penderecka Poļu rekviēmu.

12. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanā izskanēja divi Latvijas pirmatskaņojumi - mūsdienu igauņu komponista Pētera Vehi opusi Supreme Silence un Also sprach Nietzsche. 22. augustā Rīgas Domā vēl viens Latvijas pirmatskaņojums – starptautiskās zvaigznes, Ņujorkā dzīvojošās krievu komponistes Ļeras Auerbahas Krievu rekviēms. Koris Latvija bija šī skaņdarba pasaules pirmatskaņotājs pirms diviem gadiem Brēmenes mūzikas festivālā. Īpašais festivāla notikums – Artūra Onegera muzikāli dramatiskās oratorijas Žanna d’Arka uz sārta atskaņojums Sv. Pētera baznīcā 28. augustā. Koncertā piedalījās Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Rīgas Doma zēnu koris. Žannas d’Arkas lomā Rēzija Kalniņa. Iestudējuma režisore Indra Roga, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, diriģents Māris Sirmais. Festivālā noslēgumā 3. septembrī Rīgas Domā Māra Sirmā vadībā izskanēja Jozefa Haidna Nelsona Mesa un, ievērojot festivāla tradīciju, notika Līgas Celmas jaundarba Jaunu bausli Es jums dodu... pasaules pirmatskaņojums. Koncertā, godinot Fēliksa Mendelsona 200. jubileju, skanēja arī trīs komponista psalmi op. 78,1, op. 78,2 un op. 78,3.

13. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla atklāšana notika 19. augustā Liepājas Latviešu biedrības namā, kur sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri tika pirmatskaņots Leona Amoliņa  jaundarbs Vēstures liturģija. 20. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atkārtoti tika atskaņota L. Amoliņa Vēstures liturģija un Pētera Butāna Kantāte korim un orķestrim. Pie diriģenta pults – Māris Sirmais.

24. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā un 25. augustā Dubultu baznīcā pirmo reizi Latvijā uzstājās Somijas muzikālā vienība EMO Ensemble. Programmā – Somijas un citu skandināvu komponistu skaņdarbi. Pie diriģenta pults – ansambļa mākslinieciskais vadītājs un diriģents Pasi Hieki (Pasi Hyökki). 28. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā Latvijas klausītājus iepriecināja atkalredzēšanās prieks ar itāļu diriģentu Pjēru Džordžo Morandi. Morandi vadībā koris Latvija un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atskaņoja Džuzepes Verdi Četri garīgi dziedājumi un Džoakīno Rosīni Stabat Mater. Solisti – Ingrīda  Kaizerfelde, Margarita Grickova, Žans-Fransuā Borrass un Egils Siliņš. 2. septembrī Rīgas Domā koncertēja Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andress Mustonens. . Sadarbībā ar Valsts Akadēmisko kori Latvija izskanēja programma Dixit DominusKungs teica. Tika izvēlēti vairāki komponisti, kas rakstījuši par šo tēmu – A. Vivaldi, T. L. de Viktorija, V. A. Mocarts, G.F. Hendelis, arī šī gada jubilārs G. Kančeli.

Festivāla noslēgumā 4. septembrī Rīgas Domā tika atskaņots ievērojamā gruzīnu komponista Gijas Kančeli 75. jubilejai veltīts koncerts. Programmā Kančeli opusa Neskumstiet Latvijas pirmatskaņojums, baritona solo izpildīja Egils Siliņš. Koncerta otrajā daļā vēl reizi Latvijā izskanēja rekviēms Stiksa, ko autors veltījis saviem mirušajiem draugiem, izciliem māksliniekiem. Alta solo izpildīja Maksims Risanovs (Lielbritānija/Ukraina). Koncertā piedalījās arī koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet pie diriģenta pults stājās Māris Sirmais.  

14.Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls tika atklāts 13.augustā Rīgas Domā. Koncertā izskanēja mūsdienu amerikāņu kora mūzika - Deivida Lenga, Kamrana Insa, Semjuela Bārbera, Džankarlo Menoti, Edvīna Fisindžera, Mortena Lauridsena, Kaila Smita, Kārlaila Šārpa un Stīvena Stakija darbi. Koncertā piedalījās Valsts Akadēmiskais koris Latvija un dirģents Donalds Nellijs (Donald Nally, ASV). 16.augustā Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē un 17. augustā Rīgā, Lielajā Ģildē izskanēja pasaules pirmatskaņojums Kristapa Pētersona darbam Paradīze, kā arī Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvoja Pāvela Lukaševska 2.simfonija Festinemus amare homines. Koncertā vēl skanēja P. Lukaševska Veni creator un Ērika Ešenvalda Mākoņi. Koncerta dalībnieki- koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris, Sandis Šteinbergs (vijole), Kristīne Gailīte (soprāns), Liene Kinča (soprāns). Pie dirģenta pults - Māris Sirmais.

19. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēja vēl viens pasaules pirmatskaņojums festivālā - igauņu komponista Pētera Vehi Marijas Magdalēnas evaņģēlijs. Atskaņojumā piedalījās koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Rīgas Doma zēnu koris, Sevara Nazarkhana (Uzbekistāna) Marijas Magdalēnas lomā, Tenis Megi, Prīts Volmers un diriģents Risto Josts (Igaunija).

27. un 28. augustā Dzelceļa vēstures muzejā festivāla organizatori piedāvāja īpašu koncertuzvedumu. Programmā tika apvienoti divu žanriski atšķirīgu komponistu darbi - Luisa Bakalova Tango mesa un Artūra Onegēra Nāves dejas. Uzveduma tapšanā tika iesaistīta plaša radošā komanda - argentīniešu bandoneona virtuozs Hektors Ulisess Pasarella, solisti Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Jānis Apeinis, Olgas Žitluhinas deju grupa un horeogrāfe Olga Žitluhina, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, režisore Margita Zālīte, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais.

2012. gadā  apritēja 15. gads kopš Valsts Akadēmiskais koris Latvija un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais aicina uz Starptautisko garīgās mūzikas festivālu, kas norisinājās no 28.augusta līdz 8.septembrim. 2012. gads bija arī kora Latvija 70 gadu jubilejas gads. Festivālu koris Latvija atklāja ar E.L. Vēbera Rekviēmu un Pāvela Lukaševska 3. simfonijas pasaules pirmatskaņojumu 28. augustā. Koncertā kopā ar kori uzstājās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Inga Šļubovska, Liene Kinča, Rafals Bartminskis (Polija); pie diriģenta pults Māris Sirmais.
30. augustā Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē sadarbībā ar festivālu Liepājas vasara un 31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atskaņoja G.F.Hendeļa odu Aleksandra svētki. Koncertā piedalījās koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris, Elīna Šimkus, Boriss Stepanovs (Krievija) un Kalvis Kalniņš. Koncertu diriģents - Risto Josts (Igaunija).
Festivālā pasaules pirmatskaņojumus piedzīvoja Ērika Ešenvalda In Paradisum, Imanta Zemzara Vasaras dziesmas un Goran Gora opuss Ararats. Koncerts notika – Vecā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Koncertā piedalījās koris Latvija, diriģents Māris Sirmais un solisti Aldis Liepiņš, Kristīne Adamaite, Liene Kļava, Māris Jēkabsons, Ēriks Kiršfelds, Armands Zaubergs, Edgars Bārzdiņš un Uģis Krūskops.  Pēc klausītāju lūguma, koncertā vēlreiz tika atskaņots Riharda Dubras darbs Accedite Gentes.

Festivālu noslēdza vērienīgs koncerts ar pasaulslavenā britu komponista un diriģenta Džona Ratera dalību 8.septembrī, Rīgas Domā. Noslēguma koncertā Raters pats arī stājās pie diriģenta pults, lai atskaņotu savus darbus Te Deum, Gloria un Rekviēmu.  Koncertā piedalījās koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, soliste Elīna Šimkus.

2013. gadā jau 16. reizi pēc kārtas no 17. augusta līdz 7. Septembrim izskanēja Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls. Festivālu koris Latvija šogad atklāja 17. augustā Liepājā. Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē izskanēja Ērika Ešenvalda kormūzika un Arvo Perta Te Deum. Koncertā kopā ar kori uzstājās Liepājas Simfoniskais orķestris. Pie diriģenta pults Māris Sirmais. 24. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā viens no īpašajiem notikumiem – festivālā viesojās divi Grammy balvas nominanti - pasaulslavenais britu diriģents Stīvens Leitons un komponists Uģis Prauliņš. Koncerta programmā Prauliņa jaundarba O lux beatissima pasaules pirmatskaņojums, Ērika Ešenvalda darba 67. psalms Latvijas pirmatskaņojums. Vēl šajā koncertā izskanēja Fransisa Pulenka Cilvēka seja un Bendžamina Britena Himna Sv. Cecīlijai.

27. augustā Rīgas Domā klausītājus aicināja diriģents Andress Mustonens uz savas 60 gadu jubilejas koncertu.
16. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā aktuāla tēma bija Gruzija. Festivālā viesojās gruzīnu a capella grupa Didgori - desmit mūziķi, kuri izpilda tradicionālās un garīgās gruzīnu dziesmas.  4. septembrī Rīgas Domā izskanēja koncerts Gruzijas motīvi, kuram, izmantojot Didgori dziedātās gruzīnu melodijas, duets Instrumenti, Ēriks Ešenvalds un Uģis Prauliņš veidoja jaunas oriģinālkompozīcijas. Koncertā piedalījās arī maestro Raimonds Pauls, kurš improvizēja par sava drauga Gijas Kančeli radītajām tēmām. Atskaņojumā piedalījās koris Latvija, duets Instrumenti, Didgori dziedātāji un diriģents Māris Sirmais. 5. septembrī grupa Didgori Rīgas Sv. Pētera baznīcā sniedza solokoncertu.

Festivāls noslēdzās 7. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā ar skaņdarbu, ko nereti dēvē par šī komponista skaistāko operu – Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumu. Koncertā piedalījās Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Liene Kinča, Ksenija Dudņikova (Krievija), Rafals Bartmiņskis (Polija), Rihards Mačanovskis. Pie diriģenta pults –Andris Poga.

 

Līdzās Valsts Akadēmiskajam korim Latvija iepriekšējos festivālos piedalījušies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, orķestris Rīgas Kamermūziķi, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, Vācijas – Latvijas jauniešu orķestris, senās mūzikas ansamblis Hortus Musicus, koris Kamēr... . Sestajā festivālā vēl piebiedrojās Vidzemes kamerorķestris un pareizticīgo kamerkoris Blagovest, kurš kopskaņu kuplināja Sergeja Rahmaņinova lieldarbos.

Koncertus diriģējuši Māris Sirmais, Imants Resnis, Gintars Rinkevičs, Aleksandrs Viļumanis, Leons Amoliņš, Juris Vaivods, Anita Bērziņa, Jānis Puriņš, Andris Nelsons, Normunds Vaicis, Andress Mustonens (Igaunija), Martins Vinklers (Vācija), Saimons Fips (Lielbritānija), Timotijs Brauns (Lielbritānija), Aleksandrs Šumskis (Vācija), Volfgangs Šēfers (Vācija), Martins Zīgharts (Vācija), Hermans Engelss (Beļģija), Gela Parčukidze (Gruzija). Festivāla viesu vidū bijuši Zbigņevs Graca (Polija), Vladislavs Černušenko un Aleksejs Puzakovs (Krievija), Džovanni Pakors (Itālija), kā arī Tenu Kaljuste (Igaunija).

Festivālu koncertos solo partijas dziedājuši solisti Inese Galante, Inga Kalna, Sonora Vaice, Elīna Garanča, Kristīne Gailīte, Antra Bigača, Evita Zālīte, Dita Kalniņa, Maija Kovaļevska, Aira Kuzmicka, Marina Tropina, Olga Bolgari (Austrija), Ingrīda Kaizerfelde (Austrija), Džeraldīne Makgrīvija (Anglija), Viesturs Jansons, Miervaldis Jenčs, Timotejs Robinsons (Anglija), Laimonas Pautieņus (Lietuva), Krišjānis Norvelis, Romāns Poļisadovs, Aivars Krancmanis, Gundars Dziļums, Aleksandrs Antoņenko, Sergejs Martinovs, Egils Siliņš, Ansis Sauka, Raitis Grigalis, Andris Gailis, Jānis Apeinis, Aleksandrs Poļakovs, Kārlis Zariņš, Ruslans Zinēvičs (Ukraina), Aļģirds Januts (Lietuva), Juris Ādamsons un Ģiedrus Žalis (Lietuva), kontrtenors Mikaels Bellīni (Zviedrija), Džeimss Raterfords (Anglija).

Atskaņojumos piedalījušies arī solisti: altists Daniels Raiskins (Nīderlande), čellisti - Marta Sudraba, Allars Kāsiks, trompetists Andris Nelsons, pianists Aleksejs Ļubimovs (Austrija). Ērģeļu partijas spēlējuši Kristīne Adamaite, Aivars Kalējs, Atis Stepiņš un Tālivaldis Deksnis. 

17.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla pirmais koncerts izskanēja sadarbībā ar Liepājas simfonisko orķestri 21.augustā Liepājā, Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē. Programmā Fransisa Pulenka Gloria un Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem, Semjuēla Bārbera Adagio, kā arī Arvo Perta Cantus in Memoriam Benjamin Britten. Koncertā piedalījās izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, soprāns Inga Šļubovska, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Jalčins Adigezalovs no Azerbaidžānas. Šī pati programma tika atskaņota arī klausītājiem Rīgā, 22.augustā Rīgas Domā. 

Turpinot festivāla tradīciju, 26.augustā Rīgas Domā izskanēja latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi. 2014.gadā festivāla mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais uzrunāja Kārli Lāci, Kasparu Zemīti un Rihardu Dubru.

17.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla goda visies bija pasaulslavenais poļu komponists Kšistofs Pendereckis. Komponistam klātesot Rīgas Sv. Pētera baznīcā 30.augustā tika atskaņoti viņa skaņdarbi Missa Brevis un Te Deum. Koncertā piedalījās solisti Natālija Krēsliņa (soprāns), Ksenia Dudņikova (mecosoprāns, Krievija), Boriss Stepanovs (tenors, Krievija) un Jevgēņijs Stavinskis (bass, Krievija). Pie diriģenta pults Aleksandrs Humala (Baltkrievija). 

2.septembrī Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā Valsts Akadēmiskais koris Latvija un Māris Sirmais aicināja klausītājus uz latviešu garīgās mūzikas koncertu.

17.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts izskanēja 11.septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tas tika veltīts izcilā britu komponista Sera Džona Tavenera piemiņai. Valsts Akadēmiskais koris Latvija Māra Sirmā interpretācijā atskaņoja opusu Erosa Ikona. Koncertā vēl piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, vijolniece Eva bindere, soprāns Jolanta Strikaite, tenors Rūdolfs Bacāns, baritons Ivars Krauze.  

2015.gadā 18.Starptautiskā garīgās mžuias festivāla zvanus ieskandināja basu dziļums un soprānu dzidrums, kad kā svētbilde mūsu priekšā atklājās pārlaicīgā Aleksandra Grečaņinova sakrālā mūzika P.Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas profesora Vladimira Kontareva interpretācijā. 

25.augustā izskanēja tradicionālais latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncerts. Šoreiz Māris Sirmais bija aicinājis talantīgo sitaminstrumentālistu Rihardu Zaļupi komponēt CREDO,  kur apvienoti pareizticīgie, šamanisma un Burjatijas reliģiskie dziedājumi. Dziesminieks Jānis Aišpurs korim Latvija rakstīja jau otro reizi. Savukārt Jēkabs Jančevskis vēstīja leģendu par Mindaugu, pirmo kronēto Lietuvas karali, piedaloties Zanei Jančevskai stāstnieces lomā. 

Festivāls turpinājās ar tradīciju - sadarbību ar Liepājas simfonisko orķestri harizmātiskā diriģenta Andresa Mustonena vadībā. Divos koncertos gan Liepājā, gan Rīgā tika atskaņoti Izraēlas atzītākās komponistes Betijas Olivero darbi, kur bagātais garīgais mantojums saskārās ar klezmeru mūzikas ugunīgumu klarnetista Giora Feidmana izpildījumā. 

Festivāla noslēgumā Andra Pogas vadībā izskanēja Antona Bruknera 3. Mesa fa minorā. 5.septembrī Sv. Pētera baznīcā Mesu atskaņoja Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Inga Kalna (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Boriss Stepanovs (tenors, Krievija) un Rihards Mačanovskis (baritons).