Dievs, Tava zeme deg!

Lūcija Garūta, Andrejs Eglītis
Kantāte Dievs, Tava zeme deg!

Valsts Akadēmiskais koris Latvija
Aleksandrs Poļakovs, baritons
Viesturs Jansons, tenors
Tālivaldis Deksnis, ērģeles
Diriģents Māris Sirmais

(P)&(C) Valsts Akadēmiskais koris Latvija 1999

1. Dievs, Tava zeme deg! (ērģeles, koris)
2. Dievs, vai nāk Pastarā tiesa? (baritons, koris, ērģeles)
3. Dievs, Tava zeme deg! (ērģeles, koris)
4. Sirmie tēvi, sirmās mātes, Dievu mīļi lūgsimies (tenors, koris, ērģeles)
5. Klausi, Dievs, lūgšanu maigu (baritons, koris, ērģeles)
6. Dievs, Tava zeme deg! (ērģeles, koris)
7. Ai, zemīte, tēvu zeme (tenors, ērģeles)
8. Šūpojiet, šūpuļi, Latviju mīļo (sieviešu koris, ērģeles)
9. Ai, zemīte, tēvu zeme (vīru koris, tenors, ērģeles)
10. Lai vīru acīs spožums deg! (koris, ērģeles)
11. Ciemi un pilsētas gruvešos (koris, ērģeles)
12. Klausi, Dievs, lūgšanu cēlu (baritons, tenors, koris, ērģeles)
13. Tēvzemes svētītais jaunekļu pulks (koris, ērģeles)
14. Mūsu Tēvs debesīs! (koris, baritons, tenors, ērģeles)
15. Mūsu Tēvs debesīs! (koris)
16. Mūsu Tēvs debesīs! (ērģeles)
17. Mēs jauni zvani, Kungs, Tu mūsu dziesma! (koris, ērģeles)
18. Jau tuvu tā diena – mēs tēvzemei svaidīti (baritons, ērģeles)
19. Pret jaunu dienu (koris, ērģeles)

Kantāte Dievs, Tava zeme deg! (1943), latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas un dzejnieka un politiķa Andreja Eglīša kopdarbs, ir viens no vēsturiski nozīmīgākajiem Latvijas mūzikas mantojumiem. Kantātes galvenais vēstījums skar grūtības, ko latvieši piedzīvojuši vēstures krustcelēs. Kantātē svinīgā un episkā formā parādīta cīņa par eksistenci, neatkarību un brīvību. Šī patiesi iedvesmojošā kompozīcija, kuru caurvij traģēdijas sāpes un iepriekšnolemtības spēks, nav attiecināma tikai uz latviešu tautas vēsturi, bet arī uz mūsdienu Latvijas problēmām.

Komponiste un pianiste Lūcija Garūta (1902-1977) guvusi izglītību Latvijas Konservatorijā (profesora J. Vītola kompozīcijas un L. Gomanes-Dombrovskas klavieru klasē, 1925), pēc tam papildinājusies Parīzē, kur strādājusi kompozīcijā pie Pola Dikā – ievērojama impresionistiskā franču skaņu meistara. L. Garūtas daiļrade – romantiska, brīžam trauksmaina līdz ekstāzei – ir viena no apgarotākajām mūsu mūzikas kultūrā. Viņas talants vispilnīgāk izpaudies klaviermūzikā un solo dziesmas žanrā. Sirsnīgas, mīļuma pilnas ir viņas dziesmas bērniem. Lielāku sacerējumu vidū atzīmējami Klavierkoncerts (1951) un ģeniālas muzikālās iedvesmas darbs – kantāte Dievs, Tava zeme deg!.

Dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un politiķis Andrejs Eglītis (1912-2006) dzimis Ļaudonas pagasta Siliešos. 1945. gada 8. maijā emigrē uz Zviedriju. Visus trimdas gadus A. Eglītis veltījis Latvijas interešu aizstāvībai, izplatot pasaulei objektīvu informāciju par to. Latviešu Nacionālā fonda organizētājs (1947), ideologs un vadītājs, žurnāla Ceļa zīmes izveidotājs un redaktors (1948-1980). Saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības Tautas balvu (1972). Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Dzejā dinamisks labā un ļaunā kontrasts, ekspresionistiskās, vietumis pat apokaliptiskās dzejas gleznās, episkā vai patētiskā formā rādīta tautas cīņa par eksistenci un brīvību. Kantātē Dievs, Tava zeme deg! organiski savijies kristīgais pārdzīvojums ar tautas ciešanu atklāsmi.